If it ain’t broke, don’t fix it

Pie šāda secinājuma nonācu šodien piekārtojot istabu. Tieši tā – piekārtojot nevis sakārtojot, jo tas gluži vienkārši nav iespējams. Lai arī tas, ka mana istaba izskatās pēc Mad Scientist lab’a man it kā ir vienmēr paticis, parocīgi tas nebūt nav. Kartona kastēs, uz galda, uz skapjiem stāv kaudzēm lūžņu, kuriem es, protams, esmu piedēvējis kaut kādu nebūt vērtību, lai gan palūkojoties reāli – tie nav nekas vairāk par tekstolīta gabaliem ar pāris rezistoriem, kondiķiem, pusvadītājiem un šo to citu virsū, pietam, nestrādājoši. Atsaucoties uz virsrakstu – šis niķis man ir bijis vienmēr. Kaut ko izjaucu, lai paskatītos, kas lācītim vēderā, citreiz pat prātā ienāk ģeniālā doma ko uzlabot. Beigu beigās aparāts tā arī mētājas novārtus. Ak jā, plus skrūves vienmēr pāri paliek… Viens nu ir skaidrs – pagaidām tikai piekārtoju, bet būs vien sev jānovelk deadline’s, kad jāveic ģenerāltīrīšāna.